Lasīt vairāk
Elektroniskais festivāls noslēgs Rīgas vasaras sezonu
21. septembrī “AB Dambis” koncertlaukumā norisināsies jaunais elektroniskas mūzikas festivāls “Endorfin”, informē portāls balticevents.info. Tas būs pēdējais šis vasaras pasākums zem atklātām debesīm.Pianista Antona Rosputjko un čellista Gļeba Pišnjaka kamermūzikas koncerts Rīgā!
Brāmsa dziļums un psiholoģisms, kas ir aktuāli arī mūsdienās, Grīga dramaturģija un apcere, Ravēla izteiksme un franču šarms, kā arī neaizmirstamie iespaidi jaunajā koncertprogrammā.Elderbrook uzstāsies Palladium Rīga
Šī gada 22. novembrī koncertzālē Palladium Rīga vienreizēju elektroniskās mūzikas deju nakti sniegs Elderbrook. Biļetes pieejamas no piektdienas, 16. augusta plkst. 12.00 “Biļešu Serviss” tīklā.Palaye Royale atgriežas koncertzālē Palladium Rīga.
Neprāta cirks un modes rokenrols — šovmeņi Palaye Royale atgriezīsies koncertzālē Palladium Rīga ar koncertu šī gada 4. decembrī. Koncertā kā īpašie viesi uzstāsies I See Stars un Huddy.Korejiešu reperis, k-pop pārstāvis B.I uzstāsies koncertzālē Palladium Rīga
Korejiešu reperis B.I, dziesmu autors, producents, dejotājs, daudzu jomu celmlauzis Dienvidkorejiešu mākslinieku vidū, uzstāsies koncertzālē Palladium šī gada 20. oktobrī. Biļetes būs pieejamas no 28. jūnija plkst. 10.00 “Biļešu Serviss” tīklā.23. novembrī Rezeknē notiks leģendārās grupas “A-Europa” koncerts
Aicinām uz unikālu pasākumu Latgales vestniecībā GORS, kurā jūs gaida neaizmirstami brīži kopā ar “A-Europa”!Baby Lasagna izziņo 3 koncertus Baltijā. Biļešu pārdošana no 24.06. plkst. 13:00
Viņš izcēlās Eirovīzijas dziesmu konkursā ar savu dziesmu "Rim Tim Tagi Dim" un tika sagaidīts tūkstošu cilvēku vidū, atgriežoties dzimtenē Horvātijā. Baby Lasagna izziņo 3 koncertus Baltijā - 28. februārī Tallinā (Helitehas), 1. martā Rīgā (Palladium) un Viļņā (Loftas) 2. martā.Triumfālais Eirovīzijas uzvarētājs Nemo uzstāsies Rīgā
Pēc neaizmirstamās uzvaras Eirovīzijā Šveices sensācija Nemo nākamā gada 10. aprīlī koncertzālē Palladium aizraus klausītājus ar savu daudzveidīgo un enerģijas caurstrāvoto koncertu, kuru papildinās dažādu māsklinieka pārstāvēto mūzikas žanru maģiskā sinerģija un iespaidīgi šova elementi.Novembrī Rīgā uzstāsies “Molchat Doma”
13.novembrī koncertzālē “Palladium” savas pasaules turnejas ietvaros viesosies baltkrievu postpanka sensācija un hita “Sudno (Boris Ryzhy)” autori grupa “Molchat Doma”.Modernās elektroniskās deju mūzikas zvaigznes 6arelyhuman uzstāsies Palladium Rīga
Visnoslēpumainākie modernās elektroniskās deju mūzikas spīdekļi 6arelyhuman uzstāsies koncertzālē Palladium Rīga 6. decembrī. Biļetes tirdzniecībā no 6. jūnija plkst. 10.00 “Biļešu Serviss” tīklā.Koncertzālē Palladium Rīga uzstāsies Eirovīzijas sensācija “Bambie Thug”
Ar savu pirmo koncertu Rīgā viesosies īru mākslinieki “Bambie Thug”, kas pirms pāris nedēļām ar savu iespaidīgo priekšnesumu šokēja Eirovīzijas skatītājus visā Eiropā. Koncerts norisināsies 26. septembrī koncertzālē “Palladium”. Biļetes uz koncertu būs pieejamas no otrdienas, 28. maija, “Biļešu Serviss” tīklā.Mongoļu folkmetāla grupa The HU uzstāsies koncertzālē Palladium Rīga
Unikāla folkmetāla grupa no Mongolijas, kas apvieno tradicionālos rīkles dziedājumus un teju tūkstoš gadu senus instrumentus ar “heavy metal” žanra skaņu estētiku, 8. septembrī uzstāsies koncertzālē Palladium. Biļetes pieejamas no 3. maija.Nostalģiskā popa grupa Kautkaili aicina uz koncertu koncertzālē “Palladium”
2023. gada novembrī grupa laida klajā savu debijas albumu “Personas kods”, kas ieguvis “Zelta mikrofona” nomināciju kategorijā “Gada popmūzikas albums”.Itāļu sensācija “The Kolors” pirmo reizi Latvijā
2025.gada 4.aprīlī “Palladium” koncertzālē savas pirmās Eiropas turnejas ietvaros uzstāsies itāļu poproka sensācija “The Kolors”.Thirty Seconds To Mars - rudens lielkoncerts Arēnā Rīga
Viena no 21. gadsimta nozīmīgākajām rokgrupām “Thirty Seconds to Mars” pasaules konceerttūres ietvaros ar koncertu 3. oktobrī Arēnā Rīga priecēs neskaitāmos savas mūzikas fanus. Biļetes tirdzniecībā no 26. aprīļa plkst. 10.00 “Biļešu Serviss” tīklā.Grupa Carnival Youth atgriežas koncertzālē Palladium
Grupa Carnival Youth atgriežas koncertzālē Palladium, lai svinētu sava debijas albuma “No Clouds Allowed” 10 gadu jubileju! Taču šis koncerts nebūs tikai retrospektīvs atskats uz pēdējos 10 gados radīto un piedzīvoto. Koncertā būs iespēja dzirdēt arī pavisam jaunas dziesmas no 2025. gadā gaidāmā albuma.GUNS N' ROSES fani, gaidam jūs visus uz šo koncertu TOWER koncertzālē 1.novembrī!
Pirmās simts biļetes maksā par Early bird cenu 30 eiro!SIXX PAXX, Vācijas karstākais šovs, atgriežas!
27. novembrī modīgajā un modernajā Atta Centre zālē notiks spilgtākais un aizraujošākais vīriešu erotiskais šovs SIXX PAXX COLORS EUROPETOUR 2024!Grupa “Instrumenti” atgriežas Arēnā Rīga
“Instrumenti”, viena no vērienīgākajām Latvijas mūzikas grupām, izziņo koncertu “Runā Rīga”, kas 26. oktobrī notiks “Arēnā Rīga”.Rhythm Of The Dance atzīmē savu 25. gadu jubileju
Leģendārais īru deju šovs RHYTHM OF THE DANCE atzīmē savu 25. gadu jubileju un aicina Latvijas skatītājus uz savu iespaidīgo, grandiozo priekšnesumu 12. oktobrī Arēnā Rīga un 13. oktobrī Daugavpils Kultūras pilī.Rīgā viesosies leģendārā sintpopa grupa no Vācijas Camouflage
Šī gada rudenī, 23. novembrī, koncertzālē “Palladium”, tūres “Rewind To The Future And Goodbye” ietvaros, viesosies leģendārā sintpopa grupa no Vācijas “Camouflage”. Baltijas valstis ir vienīgās, kurās apvienība šogad koncertēs ārpus Vācijas robežām.Trentemøller uzstāsies koncertzālē Palladium
Skandināvu elektroniskās mūzikas meistars Trentemøller atrgriežas Rīgā un 19. oktobrī uzstāsies koncertzālē Palladium ar savu jaunāko albumu “Memoria”. Biļetes jau no šodienas pieejamas “Biļešu Serviss” tīklā.Pasaulē labākais Pink Floyd šovs Brit Floyd atgriežas koncertzālē Palladium Rīga
Brit Floyd atgriežas uz skatuves 2024. gadā ar P·U·L·S·E - viņu līdz šim lielāko un iespaidīgāko koncertprogrammu, kuru dzirdēsim arī pie mums 21. septembrī koncertzālē Palladium Rīga. Šis būs Pink Floyd leģendārās ”Division Bell” turnejas svinības kopā ar satriecošu lāzeru un gaismas šovu. Biļetes jau no šodienas pieejamas “Biļešu Serviss” tīklā.Ir sākusies biļešu tirdzniecība uz Andrea Bočelli
Viens no populārākajiem tenoriem pasaulē Andrea Bočelli 2025. gada 24. janvārī atgriezīsies Latvijā, lai sniegtu vienīgo koncertu "Arēnā Rīga". Biļetes pārdošanā sākot no rītdienas, 3. oktobra plkst.10.00.Nākampavasar Rīgā ar jaunu programmu atgriežas Jans Tīrsens
16.martā Palladium koncerzālē uzstāsies franču multiinstrumentālists un komponists Jans Tīrsens (Yann Tiersen). Pēc 9 gadu pārtraukuma viņš atgriežas Latvijā, lai šoreiz koncerta apmeklētājiem piedāvātu īpašu divi vienā programmu. Pirmo uzstāšanās pusi aizņems pazīstamāko Tīrsena sacerējumu pašrocīgs klavieru atskaņojums, kamēr otrajā daļā – elektroniskās mūzikas performance, kas kopā nodēvēta par “Kerber Complete Tour: Solo Piano + Electronics”.
Šajā turnejā galvenā uzmanība tiks pievērsta personisku sakaru veidošanai, tādu cilvēku un vietu atrašanai, kas ierastās koncerttūres ietvaros nebūtu iespējami. Bez tehniķu komandas, detalizēta raidera un visām pārējām ierastajām koncerttūres detaļām Tīrsens savā kemperī viens pats ceļos pa Eiropu, izvairoties no automaģistrālēm, apstājoties, lai spēlētu lauku pilsētās un ciemos, un pēc tam ieturētu maltīti pie draugiem, koncerta rīkotājiem, norises vietas īpašniekiem vai faniem to mājās. Koncertturneja sāksies Orleānā, Francijā un, izceļojusies pa visu Eiropu, beigsies Bretaņā.
Šīs nepiespiestās turnejas ietvaros notiks arī 16.marta pasākums Rīgas koncertzālē Palladium.
Biļetes visā www.bilesuserviss.lv tīklā no trešdienas, 15.novembra.
Jana Tīrsena vārds droši vien pirmkārt asociējas ar sapņainas melanholijas caurvītajiem akordiem romantiskajā komēdijā “Amēlija” (ar piemīlīgo Odriju Tatū galvenajā lomā) vai trauksmes piestrāvotiem skaņu viļņiem vācu traģikomēdijā “Good Bye, Lenin!”. Taču Tīrsena muzikālās robežas sniedzas krietni tālāk par tikai kinopasaules apvāršņiem. Jā, viņa daiļradi kritiķi salīdzinājuši ar Filipa Glāsa un Maikla Nīmana darbiem, un nav šaubu, ka Tīrsens pieskaitāms pie mūsu gadsimta izcilākajiem un oriģinālākajiem komponistiem, taču vienlaikus viņa mūzika nav viegli klasificējama. Viņa mūzikas stilu viegli atpazīt, bet grūti definēt. Tas ir ļoti atšķirīgs dažādos albumos un laika gaitā. Viņa melanholiskā mūzika un komponēšanas tehnika sajauc klasiskās un tautas mūzikas elementus ar popmūziku un roku.
Jans Tīrsens komponē un veido aranžējumus, izmantojot neiedomājamu skaitu dažādu instrumentu no klasiskā flīģela līdz rotaļu klavierītēm, no dažādām ģitārām līdz buzuki, no mežraga un saksofona līdz matalofonam un tam-tamam, turklāt iekļaujot arī rakstāmmašīnas, ēdiena gatavošanas trauku vai velosipēda riteņa radītās skaņas. Apbrīnojami, taču Tīrsens pats spēlē visus šos tradicionālos un ne tik ierastos instrumentus gan ierakstu studijā, gan koncertos.
Lai arī kādā intervijā Jans Tīrsens uzsver: “Es neesmu komponists un man patiešām nav nekādas klasiskās [muzikālās] izglītības”, tā tomēr ir koķetērija. Jau 4 gadu vecumā mazais Jans iemācās spēlēt klavieres, un, sasniedzot 6.dzimšanas dienu, ķeras pie vijoles apguves. Vēlākos gados viņš iegūst klasisku izglītību Rennas, Nantes un Boloņas mūzikas akadēmijās.
Mācoties Rennā, viņam izdodas redzēt tādu grupu kā Nirvana, Einstürzende Neubaten, Nick Cave and The Bad Seeds, The Cramps, Television, Suicide u.c. uzstāšanās. Iespējams, ka to ietekmē pārsvaru ņem pusaudžu maksimālisms: būdams 13 gadu vecs, Jans salauž savu vijoli, iegādājas ģitāru un dibina rokgrupu. Tās mūžs gan nav ilgs, un drīz vien Tīrsens atkal ir viens.
Tā vietā, lai meklētu jaunus domubiedrus, viņš iegādājas skaņu pulti un 8 celiņu magnetofonu. Eksperimentējot ar sintezatoru, sempleri un bungu mašīnu, top pirmie Jana Tīrsena ieraksti. Meklējot iedomāto perfekto skaņu, viņš noklausās “tonnām dažādas mūzikas” un, neatradis meklēto, nonāk pie secinājuma, ka “var taču paņemt draņķa vijoli un radīt to pats”. 1993.gada vasarā, izmantojot ģitāru, vijoli un akordeonu, top aptuveni 40 sacerējumi, kas drīz pārvēršas Jana Tīrsena pirmajos divos albumos. Pats autors to nodēvē par “muzikālo anarhiju”, jo viņš neesot sekojis klasiskajiem kanoniem, bet gan intuīcijai un savam iekšējam redzējumam.
1995. un 1996.gadā ar 6 mēnešu atstarpi iznāk pirmie Jana Tīrsena albumi “La Valse Des Monstres” un “Rue Des Cascades” (īsu sacerējumu kolekcija, kas radīta ar spēļu klavierītēm, klavihordu, vijoli, akordeonu un mandolīnu). Piecus gadus vēlāk režisors Žans Pjērs Ženē izvēlas dažas no šīm kompozīcijām savai topošajai filmai “Amēlija”. Līdz ar papildu oriģinālsacerējumiem šis Tīrsena materiāls kļūst par drīz vien pasaules slavu iemantojušās filmas mūziku.
Tai laikā arī paša mūzikas autora albumi jau guvuši vērā ņemamu atpazīstamību. 1998.gadā iznākušais albums “Le Phare” saņem sajūsminātu kritiķu atzinību (Tīrsens tiek dēvēts par vienu no jaunā gadsimta oriģinālākajiem un vadošajiem komponistiem) un kļūst par komerciālu veiksmi.
Nākamajos albumos viņš sāk sadarboties ar virkni pazīstamu mūziķu un solistu: orķestri Synaxis, Lisu Džermano, Nīlu Hanonu (Divine Comedy), Džeinu Birkinu, Elizabeti Freizeri (Cocteau Twins), Stjuartu Steiplu (Tindersticks) u.c. pagājušās desmitgades vidū Tīrsens uzsāka koncertus ar stīgu kvartetu un pat pilnu simfonisko orķestri.
Likumsakarīgi, ka “Amēlijas” pasaules slava arī tās mūzikas autoru padarīja pieprasītu kino aprindās. 2003. un 2008.gadā uz ekrāniem parādījās traģikomēdija “Good Bye, Lenin!” un drāma “Tebarlijs”, kurām šoreiz jau Tīrsens mūziku rakstīja speciāli.
Pats jaunākais Jana Tīrsena veikums ir albums “11 5 18 2 5 18”, kurš pie klausītājiem nonāca 2022.gadā.
Vairāk info:
https://www.facebook.com/ltipsagencylv
Video:
Amēlijas tēma https://www.youtube.com/watch?v=I0cZukTFXNw
Good Bye, Lenin! tēma https://www.youtube.com/watch?v=rIa01kcmLgY
Fragments no elektroniskā koncerta https://www.youtube.com/watch?v=pxTm2csHjSk&t=291s
Šajā turnejā galvenā uzmanība tiks pievērsta personisku sakaru veidošanai, tādu cilvēku un vietu atrašanai, kas ierastās koncerttūres ietvaros nebūtu iespējami. Bez tehniķu komandas, detalizēta raidera un visām pārējām ierastajām koncerttūres detaļām Tīrsens savā kemperī viens pats ceļos pa Eiropu, izvairoties no automaģistrālēm, apstājoties, lai spēlētu lauku pilsētās un ciemos, un pēc tam ieturētu maltīti pie draugiem, koncerta rīkotājiem, norises vietas īpašniekiem vai faniem to mājās. Koncertturneja sāksies Orleānā, Francijā un, izceļojusies pa visu Eiropu, beigsies Bretaņā.
Šīs nepiespiestās turnejas ietvaros notiks arī 16.marta pasākums Rīgas koncertzālē Palladium.
Biļetes visā www.bilesuserviss.lv tīklā no trešdienas, 15.novembra.
Jana Tīrsena vārds droši vien pirmkārt asociējas ar sapņainas melanholijas caurvītajiem akordiem romantiskajā komēdijā “Amēlija” (ar piemīlīgo Odriju Tatū galvenajā lomā) vai trauksmes piestrāvotiem skaņu viļņiem vācu traģikomēdijā “Good Bye, Lenin!”. Taču Tīrsena muzikālās robežas sniedzas krietni tālāk par tikai kinopasaules apvāršņiem. Jā, viņa daiļradi kritiķi salīdzinājuši ar Filipa Glāsa un Maikla Nīmana darbiem, un nav šaubu, ka Tīrsens pieskaitāms pie mūsu gadsimta izcilākajiem un oriģinālākajiem komponistiem, taču vienlaikus viņa mūzika nav viegli klasificējama. Viņa mūzikas stilu viegli atpazīt, bet grūti definēt. Tas ir ļoti atšķirīgs dažādos albumos un laika gaitā. Viņa melanholiskā mūzika un komponēšanas tehnika sajauc klasiskās un tautas mūzikas elementus ar popmūziku un roku.
Jans Tīrsens komponē un veido aranžējumus, izmantojot neiedomājamu skaitu dažādu instrumentu no klasiskā flīģela līdz rotaļu klavierītēm, no dažādām ģitārām līdz buzuki, no mežraga un saksofona līdz matalofonam un tam-tamam, turklāt iekļaujot arī rakstāmmašīnas, ēdiena gatavošanas trauku vai velosipēda riteņa radītās skaņas. Apbrīnojami, taču Tīrsens pats spēlē visus šos tradicionālos un ne tik ierastos instrumentus gan ierakstu studijā, gan koncertos.
Lai arī kādā intervijā Jans Tīrsens uzsver: “Es neesmu komponists un man patiešām nav nekādas klasiskās [muzikālās] izglītības”, tā tomēr ir koķetērija. Jau 4 gadu vecumā mazais Jans iemācās spēlēt klavieres, un, sasniedzot 6.dzimšanas dienu, ķeras pie vijoles apguves. Vēlākos gados viņš iegūst klasisku izglītību Rennas, Nantes un Boloņas mūzikas akadēmijās.
Mācoties Rennā, viņam izdodas redzēt tādu grupu kā Nirvana, Einstürzende Neubaten, Nick Cave and The Bad Seeds, The Cramps, Television, Suicide u.c. uzstāšanās. Iespējams, ka to ietekmē pārsvaru ņem pusaudžu maksimālisms: būdams 13 gadu vecs, Jans salauž savu vijoli, iegādājas ģitāru un dibina rokgrupu. Tās mūžs gan nav ilgs, un drīz vien Tīrsens atkal ir viens.
Tā vietā, lai meklētu jaunus domubiedrus, viņš iegādājas skaņu pulti un 8 celiņu magnetofonu. Eksperimentējot ar sintezatoru, sempleri un bungu mašīnu, top pirmie Jana Tīrsena ieraksti. Meklējot iedomāto perfekto skaņu, viņš noklausās “tonnām dažādas mūzikas” un, neatradis meklēto, nonāk pie secinājuma, ka “var taču paņemt draņķa vijoli un radīt to pats”. 1993.gada vasarā, izmantojot ģitāru, vijoli un akordeonu, top aptuveni 40 sacerējumi, kas drīz pārvēršas Jana Tīrsena pirmajos divos albumos. Pats autors to nodēvē par “muzikālo anarhiju”, jo viņš neesot sekojis klasiskajiem kanoniem, bet gan intuīcijai un savam iekšējam redzējumam.
1995. un 1996.gadā ar 6 mēnešu atstarpi iznāk pirmie Jana Tīrsena albumi “La Valse Des Monstres” un “Rue Des Cascades” (īsu sacerējumu kolekcija, kas radīta ar spēļu klavierītēm, klavihordu, vijoli, akordeonu un mandolīnu). Piecus gadus vēlāk režisors Žans Pjērs Ženē izvēlas dažas no šīm kompozīcijām savai topošajai filmai “Amēlija”. Līdz ar papildu oriģinālsacerējumiem šis Tīrsena materiāls kļūst par drīz vien pasaules slavu iemantojušās filmas mūziku.
Tai laikā arī paša mūzikas autora albumi jau guvuši vērā ņemamu atpazīstamību. 1998.gadā iznākušais albums “Le Phare” saņem sajūsminātu kritiķu atzinību (Tīrsens tiek dēvēts par vienu no jaunā gadsimta oriģinālākajiem un vadošajiem komponistiem) un kļūst par komerciālu veiksmi.
Nākamajos albumos viņš sāk sadarboties ar virkni pazīstamu mūziķu un solistu: orķestri Synaxis, Lisu Džermano, Nīlu Hanonu (Divine Comedy), Džeinu Birkinu, Elizabeti Freizeri (Cocteau Twins), Stjuartu Steiplu (Tindersticks) u.c. pagājušās desmitgades vidū Tīrsens uzsāka koncertus ar stīgu kvartetu un pat pilnu simfonisko orķestri.
Likumsakarīgi, ka “Amēlijas” pasaules slava arī tās mūzikas autoru padarīja pieprasītu kino aprindās. 2003. un 2008.gadā uz ekrāniem parādījās traģikomēdija “Good Bye, Lenin!” un drāma “Tebarlijs”, kurām šoreiz jau Tīrsens mūziku rakstīja speciāli.
Pats jaunākais Jana Tīrsena veikums ir albums “11 5 18 2 5 18”, kurš pie klausītājiem nonāca 2022.gadā.
Vairāk info:
https://www.facebook.com/ltipsagencylv
Video:
Amēlijas tēma https://www.youtube.com/watch?v=I0cZukTFXNw
Good Bye, Lenin! tēma https://www.youtube.com/watch?v=rIa01kcmLgY
Fragments no elektroniskā koncerta https://www.youtube.com/watch?v=pxTm2csHjSk&t=291s
Pēc ievadītās informācijas nekas nav atrasts